Kategorijas
LV-LV

Laime

🤔 Prieks, laime, veselība: 1. Iekšējais miers. 2. Gūt gandarījumu, palīdzot un būt par atbalstu Citiem. Attiecības. 12R.tv❌✅ Novēlu Jums, Sev un Citiem, lai nākamā gada beigās katrs no Mums varētu teikt: “2022. gads bija labākais manā mūžā 🙂👍”. Marcin Ellwart

Laime

garīgs stāvoklis, kam raksturīga pozitīva vai patīkama labsajūta

Laime ir garīgs stāvoklis, kam raksturīga pozitīva vai patīkama labsajūta. Laime cilvēkam izpaužas līdz ar citām emocijām — no vienkārša apmierinājuma līdz pat lielam priekam.[1] Filozofi un teologi laimi dažkārt raksturo kā veiksmīgas un labas dzīves dzīvošanu, nevis kā vienkāršu emociju. Vairākas zinātnes nozares, piemēram, pozitīvā psiholoģija, īpaši pievēršas laimei un meklējumiem, kas tā ir un kā to var gūt.

Laimes sajūta ir cieši saistīta ar ilgu vai vēlmju piepildījumu. Tādējādi laime var būt lielāka vai mazāka atkarībā no ilgu intensitātes. Ilgu objekta pastāvīgums un dinamika nosaka laimes ilgumu. Savukārt no ilgu objekta sasniedzamības ir atkarīga laimes sajūtas biežums.

Piemēram, ja cilvēkam ir augstas prasības pret dzīvi, laimes sajūta būs retāk, bet tā var būt spēcīgāka, savukārt pieticīgs cilvēks var būt laimīgs pastāvīgi.

Laimīgs cilvēks ir tāds, kas konkrētā brīdī vai pastāvīgi piedzīvo laimes sajūtu. Turpretim nelaimīgs ir tāds, kas to nepiedzīvo, ir zaudējis laimes sajūtu vai piedzīvo kādu citu zaudējumu.

Par laimi dēvē arī dievišķu dāvanu, labvēlīgu likteni, negaidītu veiksmi, pozitīvu pavērsienu kas notiek neatkarīgi no cilvēka spējām vai rīcības.

Tautas parunas par laimi.

Laimīgs nav tas, kuram ir daudz, bet gan tas, kuram pietiek ar to, kas viņam ir.

Manta un nauda nedara laimīgu, bet gan mīlestības pilnas attiecības.

Wikipedia.org:

https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Laime

Maslova vajadzību hierarhija

Pašīstenošanās

Sociālā atzinība

Sociālās vajadzības

Drošība

Fizioloģiskās vajadzības

Maslova vajadzību hierarhija ir psiholoģijas teorija, ko izstrādājis Abrahams Maslovs savā rakstā „Cilvēka motivācijas teorija”[1] 1943.gadā.

Saskaņā ar šo teoriju, cilvēku vajadzības veido hierarhiju un aktualizējas pakāpeniski viena pēc otras. Cilvēks sākumā mēģina apmierināt viszemākā līmeņa vajadzības un tikai tad nākamais līmenis kļūst par visspēcīgāk izteikto vajadzību, paaugstinot motivāciju to apmierināt.

Vēlākajos gados Maslovs ir papildinājis savu piramīdu ar vēl trim līmeņiem (zināšanu vajadzības, estētiskās vajadzības un transcendence), tomēr šie papildinājumi nav iemantojuši tik plašu atpazīstamību[2].

Lai arī Maslova vajadzību hierarhijas teorija ir plaši pazīstama, tomēr psiholoģijas zinātnē šī teorija tiek kritizēta kā īstenībai neatbilstoša[3].

Hierarhijas pieci līmeņi

  1. Fizioloģiskās vajadzības: gaiss, ūdens, miegs, barība, siltums, veselība, dzīves telpa, seksualitāte (pamatvajadzības).
  2. Drošība: Aizsardzība no briesmām, kārtība un tiesības, drošība (vajadzības, kas orientētas uz izdzīvošanu nākotnē).
  3. Sociālās vajadzības: ģimene, draudzība, grupas atbalsts, mīlestība, intimitāte, komunikācija.
  4. Sociālā atzinība: sociālais statuss, atzinība, cieņa, ietekme, panākumi darbā un privātajā dzīvē, labklājība.
  5. Pašīstenošanās: individualitāte, apdāvinātība, personīgā potenciāla īstenošana, pašattīstība.

https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Maslova_vajadz%C4%ABbu_hierarhija

Iesaku mūzikas video klipus tiešsaistē (YouTube.com) – index:  7hi7.com/music, o5go.com, 12R.TV/music0-zz.com

Latviešu valoda

baltu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.[3] Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Apvienotajā Karalistē, ASV, Īrijā, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Brazīlijā, Krievijas Federācijā. Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas. Senākie rakstu paraugi latviešu valodā — jau no 15. gadsimta — ir atrodami Jāņa ģildes alus nesēju biedrības grāmatās. Tajā lielākoties bija latvieši, un no 1517. gada arī brālības vecākie bija latvieši. Pirmais teksts latviski iespiests 1507. gadā izdotajā baznīcas rokasgrāmatā „AGENDA”.

https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Latvie%C5%A1u_valoda

Latvija

valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm

Latvijas Republika (lībiešu: Leţmō Vabāmō) ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ir viena no trijām Baltijas valstīm un ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Valsts galvaspilsēta ir Rīga. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, austrumos — ar Krieviju, dienvidaustrumos — ar Baltkrieviju, bet dienvidos — ar Lietuvu. Rietumos to apskalo Baltijas jūra, savukārt ziemeļos — Rīgas jūras līcis. Latvijas platība ir 64 589 km2, iedzīvotāju skaits 2018. gada sākumā bija 1,93 miljoni. Apmēram 62% no iedzīvotājiem ir latvieši, bet no pārējiem iedzīvotājiem lielākā daļa ir krievi. Latviešu valoda ir oficiālā valsts valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība (galvenokārt luterisms, katoļticība un pareizticība). Saskaņā ar Latvijas Satversmi valsts teritoriju sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Pie kultūrvēsturiskajiem novadiem pieskaita arī Sēliju. Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Jūrmala, Ventspils un Rēzekne.

https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Latvija


7hi7.com12r.tv