Par m\u0101kslu tiek run\u0101ts saist\u012bb\u0101 ar da\u017e\u0101d\u0101m cilv\u0113ka r\u012bc\u012bbas form\u0101m saist\u012bb\u0101 ar da\u017e\u0101du t\u0101du materi\u0101lu un nemateri\u0101lu lietu rad\u012b\u0161anu, kam piem\u012bt kaut k\u0101da v\u0113rt\u012bba attiec\u012bb\u0101 uz ment\u0101laj\u0101m sp\u0113j\u0101m (psihi jeb pr\u0101tu), ma\u0146\u0101m un emocij\u0101m. T\u0101d\u0113\u013c m\u0101ksla rodas tad, kad cilv\u0113ks kaut k\u0101 sevi izpau\u017e.<\/p>\n\n\n\n
V\u0101rds “m\u0101ksla” tiek lietots saist\u012bb\u0101 ar da\u017e\u0101diem rado\u0161\u0101s izpausmes veidiem, piem\u0113ram, m\u016bziku, literat\u016bru, fotom\u0101kslu, deju, te\u0101tri u.c. Visbie\u017e\u0101k par to run\u0101 saist\u012bb\u0101 ar vizu\u0101laj\u0101m m\u0101ksl\u0101m, piem\u0113ram, glezniec\u012bbu, t\u0113lniec\u012bbu un grafiku. Tom\u0113r par m\u0101kslu run\u0101 ar\u012b saist\u012bb\u0101 ar citiem m\u0101kslas veidiem, kas iedarbojas uz p\u0101r\u0113j\u0101m ma\u0146\u0101m, piem\u0113ram, m\u016bzika iedarbojas uz dzirdi. Filosofijas nozare, kas nodarbojas ar jaut\u0101jumiem par m\u0101kslu ir est\u0113tika.<\/p>\n\n\n\n
Tradicion\u0101li j\u0113dziens “m\u0101ksla” tiek lietots, lai apz\u012bm\u0113tu jebk\u0101du prasmi vai meistar\u012bbu. Noz\u012bme main\u012bj\u0101s Romantisma laikmet\u0101, kad m\u0101kslu s\u0101ka uzskat\u012bt par “\u012bpa\u0161u cilv\u0113ka pr\u0101ta sp\u0113ju l\u012bdz\u0101s reli\u0123ijai un zin\u0101tnei”.[1] Kopum\u0101 m\u0101ksla ir cilv\u0113ka r\u012bc\u012bbas rezult\u0101ts, kas rad\u012bts ar nol\u016bku stimul\u0113t cilv\u0113ka ma\u0146as un ment\u0101l\u0101s sp\u0113jas, it k\u0101 p\u0101rnesot emocijas un\/vai idejas. Neskaitot \u0161\u0101du aprakstu, nav vienas konkr\u0113tas m\u0101kslas defin\u012bcijas. M\u0101ksla sp\u0113j ar\u012b atainot abstraktu domu un t\u0101s izpausmes var izvilin\u0101t m\u0101kslas baud\u012bt\u0101j\u0101 iepriek\u0161 neapzin\u0101tas vai sl\u0113ptas emocijas.<\/p>\n\n\n\n
M\u0101kslas aprakst\u012b\u0161ana \u012bpa\u0161i sare\u017e\u0123\u012bta k\u013cuva 20. gadsimt\u0101. Ri\u010dards Volheims (Richard Wollheim) no\u0161\u0137ir tr\u012bs pieejas: re\u0101listu, kas est\u0113tisko kvalit\u0101ti uzskata par absol\u016btu v\u0113rt\u012bbu – neatkar\u012bgu no cilv\u0113ka; objekt\u012bvistu, kas ar\u012b to uzskata par absol\u016btu v\u0113rt\u012bbu, ta\u010du atkar\u012bgu no sabiedr\u012bbas uzskatiem kopum\u0101; un relat\u012bvistu poz\u012bciju, kur\u0101 est\u0113tisk\u0101 kvalit\u0101te nav absol\u016bta v\u0113rt\u012bba, bet gan individu\u0101la atkar\u012bb\u0101 no katra cilv\u0113ka.[2] Lietas var raksturot p\u0113c to autoru nol\u016bka vai t\u0101 tr\u016bkuma, neskatoties uz \u0161o lietu \u0161\u0137ietamo pielietojumu. Piem\u0113ram, kr\u016bz\u012bte, kas rad\u012bta ar nol\u016bku kalpot par tvertni var tikt uztverta par m\u0101kslas darbu, ja uz t\u0101s ir k\u0101ds z\u012bm\u0113jums, savuk\u0101rt, gleznojumi var tikt uzskat\u012bti par praktiskiem priek\u0161metiem, ja tie rad\u012bti masveid\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Vizu\u0101lo m\u0101kslu m\u0113dz defin\u0113t k\u0101 kr\u0101su, formu un citu elementu izvieto\u0161anu “t\u0101d\u0101 veid\u0101, kas modina skaistuma izj\u016btu, \u012bpa\u0161i att\u0113lojot skaisto ar grafisku vai plastisku l\u012bdzek\u013ci pal\u012bdz\u012bbu”.[3] Volheims m\u0101kslas iedabu aprakst\u012bjis k\u0101 “vienu no izvair\u012bg\u0101kaj\u0101m cilv\u0113ka rad\u012bt\u0101s kult\u016bras probl\u0113m\u0101m”. [4] T\u0101 tikusi defin\u0113ta k\u0101 izpausmes l\u012bdzeklis vai l\u012bdzeklis emociju un ideju apmai\u0146ai, l\u012bdzeklis pa\u0161u formas elementu iepaz\u012b\u0161anai un nov\u0113rt\u0113\u0161anai k\u0101 ar\u012b k\u0101 mim\u0113ze jeb att\u0113lojums.[5] \u013bevs Tolstojs aprakst\u012bjis m\u0101kslu k\u0101 netie\u0161u l\u012bdzek\u013cu izmanto\u0161anu sazi\u0146ai starp cilv\u0113kiem.[5] Benedeto Kro\u010de (Benedetto Croce) un Rod\u017eers Kolingvuds (Roger Collingwood) att\u012bst\u012bja ide\u0101lismu – skat\u012bjumu, ka m\u0101ksla pau\u017e emocijas un, ka t\u0101d\u0113j\u0101di m\u0101kslas darbs b\u016bt\u012bb\u0101 past\u0101v t\u0101 autora pr\u0101t\u0101.[6][7] M\u0101kslas k\u0101 formas izpratne sak\u0146ojas Imanuela Kanta filosofij\u0101 un 20. gadsimta s\u0101kum\u0101 to att\u012bst\u012bja Rod\u017eers Fraijs (Roger Fry) un Klaivs Bells (Clive Bell).[5] M\u0101kslas k\u0101 mim\u0113zes jeb att\u0113lojuma izpratne sak\u0146ojas Aristote\u013ca filosofij\u0101.[5]<\/p>\n\n\n\n